Sākuma padomi komposta veidošanai mājās
Kompostēšana ir lielisks veids, kā samazināt atkritumu daudzumu un vienlaikus radīt barojošu augsni jūsu dārzam vai podiem. Ja plānojat sākt kompostēt mājās, šis raksts sniegs jums pamata soļus un ieteikumus efektīvai un vienkāršai kompostēšanai.
Kas ir komposts un kāpēc tas ir svarīgi?
Komposts ir organiska materiāla, piemēram, pārtikas atkritumu, dārza atlieku un lapu, sadalīšanās rezultātā veidojies augsnes uzlabotājs. Tas palīdz samazināt atkritumu apjomu, samazina metāna emisijas no poligoniem un uzlabo augsnes struktūru, palielinot tā spēju uzturēt mitrumu un barības vielas.
Kompostēšanas priekšrocības mājās
– Samazina mājsaimniecības atkritumu apjomu
– Veicina ilgtspējīgu dzīvesveidu
– Uzlabo augsnes kvalitāti dārzā vai podos
– Samazina nepieciešamību pēc ķīmiskiem mēslošanas līdzekļiem
– Veicina dabisku augu augšanu
Pirmais solis: izvēlies kompostēšanas vietu un konteineru
Kompostiera atrašanās vieta
Izvēlies vietu pagalmā vai uz terases ar labu gaisa piekļuvi, ēnā vai pusēnā. Vietai jābūt ērtai piekļuvei, lai varētu viegli pievienot materiālus un apmaisīt kompostu.
Kompostiera veidi
- **Atvērts kaudze**: vienkāršs risinājums dārziem; nepieciešama regulāra apstrāde un pārklāšana lietainā laikā.
- **Slēgts kompostieris**: fermentēšanas tvertne, kas samazina smakas un piesaisti kukaiņiem.
- **Komposta tvertne ar rotējošu mehānismu**: apvērš kompostu, lai paātrinātu sadalīšanos.
Kādas vielas kompostēt
Zaļie materiāli (bagāti ar slāpekli)
– Dārzeņu un augļu atliekas
– Kafijas biezumi un tējas maisiņi
– Zāles pļaušanas atlieki
Brūnie materiāli (bagāti ar oglekli)
– Sausas lapas
– Sasmalcināta salmi un zāģu skaidas
– Kartons un papīrs (neskaitot krāsainu vai pārklātu)
Lai komposts sadalītos efektīvi, nepieciešams pareizs zaļo un brūno materiālu attiecība — apmēram 1 daļa zaļo pret 3 daļām brūno.
Ko nedrīkst kompostēt?
– Gaļas, zivju un piena produktus (piesaista kaitēkļus un rada smakas)
– Veselas augļu mizas un kauliņus (rogas sadalās lēnāk)
– Slimu augu daļas
– Ķīmiskas vielas vai šķidrumus
– Mājas dzīvnieku ekskrementus
Komposta kopšana
Regulāra apmaisīšana
Lai nodrošinātu skābekli, kas nepieciešams mikroorganismu darbam, kompostu apmaisiet reizi divās nedēļās. Tas palīdzēs izvairīties no nepatīkamām smaržām un paātrinās sadalīšanās procesu.
Mitruma kontrole
Kompostam jābūt mitram kā izspiestam sūklim – ne pārāk slapjam, ne pārāk sausam. Ja komposts ir pārāk sauss, pievienojiet nedaudz ūdens vai zaļos materiālus; pārāk mitrs komposts prasa papildus brūno materiālu.
Temperatūras pārbaude
Aktīvai kompostēšanai temperatūra var sasniegt 50–60°C. Tā ir zīme, ka mikroorganismi strādā efektīvi. Ja temperatūra ir zema, komposts nedaudz jāapmaisā vai jāpapildina ar vairāk slāpekļa bagātiem materiāliem.
Kad un kā izmantot gatavo kompostu?
Komposts būs gatavs, kad tas izskatās tumšs, drupans un smaržo dabiski, pēc 3–6 mēnešu perioda atkarībā no apstākļiem. Jūs varat izmantot kompostu kūdras maisījumos, augsnes virskārtā, podos vai kā mēslojumu dārza dobumos.
Papildu padomi iesācējiem
– Sāciet ar nelielu kompostiera izmēru; vēlāk varēsiet to paplašināt.
– Izmantojiet sietu vai citu pārklājumu, lai aizsargātu kompostu no lietus un kaitēkļiem.
– Kompostējiet pārtiku un dārza atkritumus atsevišķi no nedzīviem materiāliem.
– Seko līdzi komposta smaržai – patīkama zemei līdzīga smarža ir laba, bet asa un nepatīkama norāda uz problēmām.
Secinājums
Kompostēšana mājās ir vienkāršs un efektīvs veids, kā samazināt atkritumus un uzlabot savu dārza augsni. Ar pareizu vietas izvēli, materiālu atlasi un kopšanu ikviens var radīt vērtīgu kompostu. Sāciet ar mazumiņu un lēnām uzlabojiet savu kompostēšanas praksi, lai tas būtu gan draudzīgs videi, gan izdevīgs jūsu mājai un dārzam!